Kursu Darbs kursi@progmeistars.lv

#36 2011. gada 28. decembris ® Pulkveža Brieža 6-1, tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv

Laimīgu Jauno gadu!

Dārgie pasniedzēji un kursanti!

Kursu administrācija apsveic jūs ar Jauno gadu un novēl visiem stipru veselību un veiksmi mācībās, un visās aktivitātēs.

Paldies jums, kolēģes un kursanti. Jūsu piepūles un centieni atļauj kursiem uzturēt nemainīgi augstu reputāciju. Visi, kuri cītīgi mācās, kļūst par labiem programmētājiem. Mums ir ļoti patīkami saņemt dažādu firmu pieprasījumu pēc mūsu absolventiem.

Paldies mūsu "olimpiešiem"! Latvijas informātikas olimpiādēs, kursanti un absolventi  vienmēr saņem ne mazāk kā 30% no apbalvojumiem. Viņi atved medaļas arī no starptautiskām olimpiādēm. Pēdējā, galvenā starptautiskā olimpiādē IOI'2011 kursu absolvents un pasniedzējs Eduards Kaļiņčenko izcīnīja zelta medaļu Viņš palīdzēja arī Latvijas universitātes komandai pirmo reizi kopš Latvijas komandu dalības šajās sacensībās tikt ACM IPC - studentu pasaules čempionāts programmēšanā - finālā

2011.gada novembrī mūsu kursiem palika 20 gadi. Mēs aicinām kursantus piedalīties dažos mūsu projektos:

v lietišķas nodaļas apmācības programmas attīstība;

v attālinātās apmācības līdzekļi un metodes;

v nelielu datu bāžu programmēšana ar Access palīdzību.

Maza, bet ļoti svarīga detaļa: veiksmīga piedalīšanās jebkādā no šiem projektiem, var pēc tam atzīmēt savā CV.

Dažreiz vakances parādās arī mūsu kursos. Kā jau jūs zināt, mūsu pasniedzēju kodolu veido mūsu kursu absolventi. Pie tam, sākumnodaļā, pēc iedibinātās tradīcijas, par pasniedzējiem strādā pamatnodaļu kursanti. Teicamas zināšanas angļu un/vai vācu valodās var noderēt šajā darbā. Skolas beigšanas brīdī, ar CV ierakstītu pasniedzēja stāžu, ne jau kaut kur, bet kursos „Progmeistars”, ir visai prestiži.

Visbiežāk mēs paši nosakām studentus, kuri var strādāt firmās vai kļūt par mūsu kolēģiem. Tomēr arī jūs, cienījamie kursanti, izrādiet iniciatīvu. Tas attiecas uz 10.-12. klašu skolēniem un absolventiem. Vērsieties pie mums! Ziņojiet, kad jūs vēlētos sākt strādāt. Mēs esam gatavi un ieinteresēti apspriest katru konkrētu gadījumu.

Laimīgu Jauno gadu!

Uzņemšanas noteikumi.

Apmaksa pār apmācību programmēšanai rudenī pirmā semestra grupās ir pazemināta pār 20%!

Par apmācību sākuma un lietišķa nodaļas pirmā semestra grupās tagad jāmaksā 38Ls, bet pār pārējiem semestriem - 46Ls. Pār apmācību pamatnodaļas pirmā semestra grupās – jāmaksā 67Ls, bet pār pārējiem semestriem - 76Ls

Bez pārrunām līdz 17.01.2012. tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu.  

Bez pārrunām līdz 17.01.2012. sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuriem ir mūsu pasniedzēju rekomendācijas   un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā un olimpiāžu godalgas ieguvēji. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība. 

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants līdz 15.01.2012. vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku.       Lai Jūs pielaistu pie pārrunām, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 26428902.

Maksa par apmācību pa internētu ir lielāka (grupa ir mazāk 3 reizēs), bet kursants nemaksa par braukšanu un netērē uz to laiku. Pieteikumus var atsūtīt pa adresi kursi@progmeistars.lv vai piereģistrēties internetlapā nodalījumā reflektantiem > reflektantu reģistrācija..

Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

KSIM ”Ugāle 2012".

http://www.uvsk.lv/portal/index.php?option=com_content&view=article&id=103:nolikums-2011&catid=83:ksim2011&Itemid=118

Kopš 1996. gada Ugālē notiek komandu sacensības informātikā un matemātikā KSIM. Pēc nosacījumiem, katra komanda, kura sastāv no trim dalībniekiem, saņem uzdevumu programmēšanā, matemātikā datora datu apkopē. Vispirms skolās un pie mums laikā no 16.01.2012 līdz 22.01.2012 notiks pusfināli, bet pēc tam – fināls Ugālē.

Ja jūs vēlaties piedalīties KSIM Ugāle – 2012 savas skolas komandas sastāvā, tad pievērsiet tam savu informātikas vai matemātikas skolotāja uzmanību. Ja jums neizdodas savākt komandu skolā vai arī jūs ļoti vēlaties piedalīties vienā komandā ar kādu no mūsu kursantiem, lai arī mācaties dažādās skolās, tad ir iespēja piedalīties zem “Progmeistars” karoga. Tādā gadījumā lūdzam līdz 15.01.2012. informēt par savu vēlmi S. Meļņiku – lai varētu mierīgi izveidot komandu.

“Progmeistara” dalība VSKPO -turpinājums.

Sergejs Meļņiks

Brauciens uz Pēterburgu sākas ne visai parasti – mēs aizbraucām 18. novembrī 10 vakarā. Bet 9 sākās salūts. Rezultātā, līdz autoostai nācās tikt ar kaujām, ne tikai transportam, bet arī gājējiem. Neskatoties uz to, visi paspēja laikā. Izņemot mūsu autobusu. Tā vietā, atnāca stjuarte un apsolīja, ka autobuss drīz atnāks. Beigās tā arī izrādījās, bet paradoksi nebeidzās. Tikai dažiem ir nepieciešamība braukt prom ilgu brīvdienu laikā – uz visu autobusu bija 8-10 cilvēku. Vispār, braucām plaši. Atbraucām laikā, pat mazliet ātrāk par plānoto grafiku. Ātri noķērām tur dežūrējošo mašīnu. Arī, starp citu, jauni iespaidi mūsu komandai – tie bija daži sasiti „Žiguļi” - piecinieks. Bet aizbraucām līdz ИТМО veiksmīgi un ātri. Piereģistrējāmies un devāmies uz aktu zāli uz atklāšanu.

Nu, atklāšana kā jau atklāšana: ilga oratoru titulu nosaukšana, dažādu ilgumu runas, bet aptuveni ar vienādu saturu – nu, kā jau visas ceremoniju runas, sponsoru uzstāšanās – nu, kā jau visas sponsoru uzstāšanās. Iegaumēju kinosveicienu- pastaiga pa Pēterburgu, izpildīta neparastā un interesantā tehnikā –„smilšu” grafikā. Diemžēl, tīmeklī šo klipu neatradu, bet lūk ir piemērs animācijai, kas izpildīta šajā tehnikā:

http://video.mail.ru/mail/romanyuta_tv/505/506.html .

Atklāšanas beigās, diktors ar baisu balsi un klabinošu intonāciju paziņoja: „Tiek izpildīta Krievijas Federācijas himna”. Tūlīt pat solījums tika izpildīts un olimpiāde bija atklāta. Un tad visi devās uz treniņu “braucienu”.

Visas komandas, kuras kopumā Pēterburgā bija 94 (un vēl 100 komandas rakstīja kontekstu vienlaicīgi tajā pašā serverī citās pilsētās – Barnaulā, Taškentā, Tbilisi un Almati; vārdu sakot, atlases etapā piedalījās aptuveni 650 komandas – aptuveni 2000 cilvēku), jau zināja, kurā zālē viņi pildīs olimpiādes darbus (kopā tika noorganizētas 5 zāles), un diezgan ātri, apmaldoties tikai vienu reizi un arī ne visai, mēs atradām savu darbavietu. Nu, zāle, kā zāle. Pirmo, ko puiši pamanīja, bija Sun klaviatūra. Dažus gadus atpakaļ tādas klaviatūras bija Baltijas olimpiādē, un tā ne visai patika dalībniekiem. Mēs par to uzzinājām no Edika Kaļiņičenko, un Popoffkam bija bēdīga pieredze šo pogu nospiešanā ar tādu, teiksim, ne visai tradicionālu izkārtojumu. Tāpēc arī uzreiz vaicājām organizatoriem, vai nedrīkst izmantot savu klaviatūru. Organizatori solīja kaut ko izdomāt, bet beigās, pakonsultējoties un pārbaudot iekšējās rezerves, izlēma klaviatūru nemainīt. Ideja – visiem ir jābūt vienādiem nosacījumiem, tai skaitā visiem jābūt vienādiem monitoriem, pelēm un klaviatūrām (ja nu vienīgi krēsli visās klasēs nebija vienādi, bet es par to neesmu pārliecināts). Citu klaviatūru pietiekamā skaitā ИТМО neatradās, tāpēc rakstījām ar tādām. Es tik ilgi stāstu šo notikumu, jo tam bija turpinājums. Mēs savu, no Rīgas atvesto klaviatūru atstājām uz darba galda, cerībā, ka tā līdz rītdienai nekur nepazudīs. Pazuda. Un kā vēl pazuda... Toties pēc nedēļas, kad tur pat, ИТМО, norisinājās pasaules studentu komandu čempionāta pusfināls programmēšanā, Latvijas Universitātes delegācija saņēma klaviatūru ar rīkojumu atgriezt to īpašniekiem. Pirms tam viņus iztaujāja, vai pazīstot „Progmeistars”. Visbeidzot dzimtenē klaviatūra atgriezās ar studentiem. J

Uzdevumi treniņu sesijā bija tradicionāli – atrast divu skaitļu summu, atrast divu skaitļu kvadrātu summu, un vēl kaut kas līdzīgs, ātri pamēģinājām uz tiem aizsūtīt risinājumus – viss strādāja normāli, vide bija pierasta – mēs tajā rakstījām atlases tūri, kā arī dažus pārbaudes posmus pēterburgieši jau bija veikuši, viss gāja gludi. Izlēmām paskatīties pa sāniem. Un pamanījām, ka pavisam netālu no mums atrodas Gomeļas komandas darba vieta. Lietpratēji jau visu saprata, bet priekš mazāk zinošajiem informātikas olimpiādes jomā, es paskaidroju šīs uz brīdi domājams, mazsvarīgas frāzes būtību. Gomeļas komanda – tā ir Genas Korotkēviča komanda. Lai man piedod līdzgaitnieki (un abi ir diezgan spēcīgi olimpieši), bet tas ir visu to liktenis, kas riskē spēlēt vienā komandā ar tourist’u. Tourist – tā ir pastāvīga Korotkēviča iesauka, bet ne vienkārši vārds, kādu ir daudz; šī iesauka skan ausīs visai pasaules sportiskās programmēšanas sabiedrībai. Pie 11 klasē, 17 gados Gena ir uzvarējis visu, ko vien ir iespējams uzvarēt (uzvarēt pasaules čempionātu programmēšanā starp studentiem viņš nevarēja attaisnojama iemesla dēļ – skolēnus tur nepielaiž, analoģiski citiem turnīriem, bet tas ir laika jautājums...). Pirmo reizi viņš piedalījās IOI – Vispasaules olimpiādē skolēniem, pabeidzot 5. klasi, izcīnīja tur sudraba medaļu, bet vairāk viņš vairs neko tādu neatļāvās. Pēc sudraba sekoja 5 zelta medaļas, pie tam trīs pēdējās – kopā ar absolūto pirmo vietu ( IOI, kā jau visās skolēnu olimpiādēs, tiek pasniegtas vairāk par vienu zelta medaļu, pēdējos gados – ap 25). Šobrīd viņš ieņem otro pozīciju Top Coder Algorithm Competitors reitingā (bet tas, iespējams, ir visvairāk pārstāvētā algoritmiskā sacensība pasaulē, pie tam tur piedalās ne tikai skolēni, teiksim tā, skolēni tur nemaz nav vairākumā), pirmo vietu Codeforces reitingā (Codeforces – tas ir salīdzinoši jauns projekts, kas apvieno cilvēkus, kuri interesē un piedalās programmēšanas sacensībās; to atbalsta Saratovas universitāte, pazīstama ar savām ļoti spēcīgajām komandām, kas nav nejaušība, bet gan daudzu gadu mērķtiecīgas rīcības rezultāts efektīvas sistēmas izveidošanai, augstākās klases programmētāju sagatavošanai.) Kopumā, par Genas rezultātiem var stāstīt ilgi, daudz, un arī tas būs par maz, bet vietas man ir maz, tāpēc pie tā arī palikšu. Kā viņš to panāk gatavu – es personīgi nesaprotu, bet es nesaprotu arī daudz ko citu – viss ir normāli. Jebkurā gadījumā, atklāšanas procedūras laikā sīvas un interesantas cīņas novēlējumi izklausījās nedaudz teorētiski, bet zāle tos sagaidīja ar draudzīgu prieku. Arī oratori uz saviem vārdiem reaģēja aptuveni tāpat. Piebildīšu, ka cīņa olimpiādē bija gan interesanta, gan arī sīva, un uzdevumu komplekts to veicināja (neatteikšos no tā, lai lieku reizi pateiktos organizatoriem – tik tiešām zinātniskā olimpiādes daļa bija vienkārši lieliska), bet, aizskriešu nedaudz pa priekšu, pasakot, ka galveno intrigu Korotkēvičš ar biedriem nogalināja. Nogalināja nežēlīgi, aukstasinīgi un bez cerībām uz izdzīvošanu. Nu, bet mēs toties tagad varam pastāstīt, ka rakstījām olimpiādi ļoti tuvu Korotkēvičam – tas jau nav maz. Starp citu, burtiski pāri galdam no mums tika izvietota komanda no Čeļabinskas – nākamajā dienā viņi kļuva par Krievijas čempioniem programmēšanā. Bet par to visu vēlāk...

Bet kamēr treniņu tūre beidzās, komandas izklīda uz atpūtu pirms izšķirošās kaujas. Luka Pēterburgā tikās ar brāli, kurš mācās Maskavā (neizprotami tavi ceļi, Visvarenais, un viņi devās pastaigāties pa saviem maršrutiem, bet visa pērējā komanda devās nelielā ekskursijā. Tā kā visi, izņemot komandas līderi, nokļuva Pēterburgā pirmo reizi, tad ekskursijai bija visai klaiņojošs un tradicionāli - virspusējs raksturs: Дворцовая площадь, Зимний дворец, Медный Всадник, Адмиралтейство (ārpusē), Исаакиевский собор ( no iekšpuses, bet tā kā laiks bija pēterburdzisks – auksts, salts vējš – tad aprobežojāmies tikai ar katedrāli – uz kolonādi nekāpām)...

Vakarā visa komanda tika atkal apvienota viesnīcā. Iepriekšējā nakts ceļā lika par sevi manīt. Un rīt arī būs konteksts. Kaut arī sākums nav nekāds agrais – 10 no rīta, bet ņemot vērā divu stundu laika starpību un laiku ceļā no viesnīcas līdz ИТМO, no rīta celšanās būs agra. Tāpēc ar šo arī pabeigsim otro daļu. Stāsts par sacensību dienu – nākamreiz.

Nobeigums sekos.